Koris Drukāt
Piektdiena, 17 decembris 2010 19:57

No neatminamiem laikiem dziesma mūs izvadījusi cauri gadu simteņiem. Tajā atspoguļojas tautas prieki, bēdas un ciešanas. Līksmi tā skanēja seno laiku sētā, druvā, arī vakarējot, kad pie skalu gaismas vīri taisīja darba rīkus, bet sievas vērpa un auda.
Pirmie reālie kultūras dzīves sākumi Jaunpiebalgā saistīti ar Abrupi – toreizējo pagasta sabiedrisko centru. 1885.gada 10.maijā Jaunpiebalgā tika nodibināta dziedāšanas biedrība, pie tās arī jauktais koris. Dziedāšanas biedrības legalizēšanā pozitīva nozīme bijusi mācītājam Emīlam Kēlbrantam, kurš korī saskatījis palīgu dievkalpojumu kuplināšanā. Kora dibinātājs un pirmais diriģents no 1885.gada bija Ansis Ulpe – Jāņa Cimzes skolotāju semināra audzēknis, Piebalgas skolas pārzinis.

 

koris_1930 koris_1973

koris_197

Diriģents Teodors Reiters ar koristiem

1930.gada 3.augustā Jaunpiebalgā

Jaunpiebalgas koris 1973.gadā Koris ar diriģenti Olitu Neimandi

 

j koris  

 

Koris 2018.gadā  

 

Vēlākie kora diriģenti bija:

Jānis Kornets (no 1903.gada),

Otto Zariņš (komponista Marģera Zariņa tēvs, diriģents no 1909.-1914.gadam),

Jānis Rubenis un Antons Šube (diriģenti no 1924.gada),

Pēteris Pikurs

Milda Freimane (Jaunpiebalgas vidusskolas skolotāja, organizēja kori 1945.gadā, lai godinātu karā kritušo piemiņu Jaunpiebalgas Brāļu kapos ),

Jānis Ozols (kolhoza „Emīls Dārziņš" priekšsēdētājs, diriģents no 1948.gada),

Rita Grauduma

Juris Tauriņš

Artūrs Teikmanis (diriģents 1955.gadā),

Oto Vāliņš (diriģents 1956.gadā),

Lilita Grundberga (diriģente no 1971.gada),

Ilga Runka

Olita Neimande (diriģente no 1977.gada)

Tālivaldis Narvils

Zane Venžega (diriģente no 2006.gada)

Māra Vīksna (diriģente no 2009.gada)

Zane Alksnīte (diriģente no 2012.gada), Māra Vīksna (kormeistare)

Iveta Rīsmane-Lūse (diriģente no 2013.gada oktobra), Māra Vīksna (kormeistare)

Māra Vīksna (diriģente 2015/2016 sezonā)

Emīls Rusovs un Māra Vīksna (diriģenti kopš 2015. gada decembra)

 

Lielākais kultūras biedrības pasākums 1930.gada 3.augustā bija pirmie Piebalgas novada dziesmu svētki ar 15 koru un 1500 dziedātāju piedalīšanos no tuvākās un tālākas apkārtnes virsdiriģenta Teodora Reitera vadībā. Šī īpašā notikuma ierosinātājs bija diriģents Jānis Rubenis.
Jaunpiebalgas koris dažādos laikos piedalījies ciemata, pagasta pasākumos, arī  rajona, zonas, republikas un valsts Dziesmu svētkos. 
 
Jānis Rubenis (1890-1969) bija vīrs, kurš vienā rokā turēja cirkuli, bet otrā diriģenta zizli, jo pēc profesijas bija zvērināts mērnieks, bet kā amatieris – kora diriģents, pianists, vijolnieks.
Dzimis un audzis klusā Jaunpiebalgas nostūrī „Kalna Boļos", senu tradīciju bagātā biškopja ģimenē. Bez dravniecības viņa tēvs nodarbojies arī ar vijoļu darināšanu. Ģimenē vēl bija brālis un divas māsas, kuri arī spēlējuši vijoli un dziedājuši korī. Muzikālo izglītību apguvis īslaicīgi, vijoļspēli mācoties pie mājskolotāja Bērziņa, kā arī karadienestā, spēlējot Kehskolmas pulka orķestrī.
Viņa pamatdarbs bija saistīts ar dažādām vietām Vidzemē. Neraugoties uz satiksmes grūtībām, bieži bija jāmēro ceļš pie kora. Mēģinājumi notikuši Mārtiņa (tagad Piebalgas) pamatskolā. Balsis ievingrinājuši ar vijoli un harmoniju, jo klavieru nebijis.

Jānis Rubenis vadījis kori visā dziedāšanas biedrības pastāvēšanas laikā, piedaloties arī VI un VII Latvijas vispārējos Dziesmu svētkos.
Viņa muzikālais talants bija apbrīnojams, pašmācības ceļā apgūstot augstu diriģenta meistarību, izkopjot klavieru un vijoļspēli.
Pēc kara viņam pasliktinājusies veselība, galvenais dzirde, kas bijis par šķērsli darbam ar kori.

 

Pēteri Pikuru (1890-1972) šodien mēs sauktu par kormeistaru, jo viņš ar kori nodarbojās laikā, kad diriģents Jānis Rubenis uz nodarbībām nevarēja ierasties. Tas atviegloja diriģenta darbu.

 

Zosēnu novadā arī darbojās atsevišķas nereģistrētas koru grupas. Pētera skolas skolotājs Pēteris Ceriņš (1849-1903) noorganizēja dziedātāju grupu ar kuru 1873.gadā devās uz I Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem Rīgā. Bet 1888.gadā koncertceļojumā uz Somiju un Igauniju.
1926.gadā izveidojās atsevišķs Bricu koris diriģenta skolotāja Kārļa Streipasvadībā ar 25 dziedātājiem. Tie bija apkārtējo māju – Bricu, Vēveru, Murdēnu, Ķideņu, Jaunķideņu, Vēķu ļaudis. Tolaik katrā mājā bijusi vijole, cītara, vienā arī klavieres. 

Pēdējās izmaiņas: Pirmdiena, 26 marts 2018 17:00
 
Joomla15 Appliance - Powered by TurnKey Linux