|
Neatkarīgās Latvijas valsts simboli ir mūsu Ģerbonis, Karogs, Himna. Tās ir lielākās un spēcīgākās, valsti reprezentējošās zīmes, kuras godājam par svētām. Tās apliecina mūsu valstiskumu, brīvību, tēvzemes mīlestību. Ar ģerboņu starpniecību mēs vēstam par savu piederību konkrētai vietai, par tai raksturīgāko un būtiskāko.
Heraldisko simbolu tradīcijas Baltijā ir septiņus gadsimtus senas. Latvijas Republikas ģerboņu kopums veidojies kopš 20.gadsimta divdesmitajiem un trīsdesmitajiem gadiem.
Latvijas pagastu ģerboņi sāka ieviesties apritē pēc 1990. gada administratīvās reformas.
Jaunpiebalgas novada ģerbonis
Jaunpiebalgas novada ģerboņa autors mākslinieks Laimonis Šēnbergs
 |
HERALDISKAIS APRAKSTS
Skaldīts ar sudrabu un sarkanu: divi savrupi šķērskrusti pāļa virzienā – no viena uz otru
ĢERBOŅA SIMBOLIKA
Viens novads: divi pagasti, divi lauki, divas krāsas, divi šķērskrusti
|
VAIROGA LAUKI
 |
Baltais (heraldikā – sudrabs). Piebalgas lielā, baltā villaine ar ieaustām divām sarkanām, šaurām svītrām. Piebaldzēna vienkāršības, cēluma, arī spītības, gaismas, pilnības un tīrības krāsa. |
 |
Sarkans Vidzemes apgabala ģerboņa lauka krāsa. (Esam vidzemnieki). Dzīvības, enerģijas, mīlestības un spēka krāsa. |
 |
Divi šķērskrusti Krustdūrienā saistīti vairoga lauki. Divi pagasti apvienojas vienā novadā. |
Jaunpiebalgas novada ģerboņa idejas pamatā ir tautastērps kā etnogrāfiska, kultūrvēsturiska vērtība. Harmonisks savā vienkāršībā un spēcīgs krāsu salikumā kā pats piebaldzēns.
Sudraboti baltajā un sarkanajā atklājas Dievišķās pasaules un cilvēciskās zemes dzīves līdzāspastāvēšana. Svētība un dzīvība, kas caur krusta zīmi – vienu no senākajiem simboliem – pāriet vienam otrā, dodot iespēju būt un attīstīties.
Lai jaunais novada ģerbonis ar savu saturu pēc būtības nes svētību katrā mājā! Nestā vēsts aicina apzināties savas tautas garīgās zināšanas un vēlmi tās pielietot šodienas dzīvē.
 |
Jaunpiebalgas novada karogs |
 |
Jaunpiebalgas novada nozīmīte |
Jaunpiebalgas pagasta ģerbonis
Ģerbonis apstiprināts 2000.gadā. Autors – mākslinieks Laimonis Šēnbergs.
Melnā laukā trīs trinīša pāļi : malējie – zelts, sarkans, zelts; vidējie – zelts, zils, zelts.
Zosēnu pagasta ģerbonis
Ģerbonis apstiprināts 1999.gadā. Autors – mākslinieks – Laimonis Šēnbergs
Zilā laukā sudraba zirga galva ar zelta iemauktiem.
Sudraba zirga galva ar zelta iemauktiem vēsta par teiksmaino senatni, par Māras baznīcu, kas izsenis atradusies Kāpurkalna jeb Māras, jeb Svētezera krastā. Kad baznīcu karavīriem pēc ilgiem neveiksmīgiem pūliņiem izdevies aizdedzināt, tad 12 jātnieki sudraba zirgos atmuguriski iejājuši Svētezerā un noslīkuši. Bet zirgu zelta iemaukti vēl tagad saulainās dienās zaigojot ezera dzelmē.
|
